Bīstamā māņticība

Tā kā vairākus gadus atpakaļ cītīgi centos nepieļaut mormoņu sektas tempļa uzcelšanu Liepājā, gribu darīt zināmu, ka visas pūles izrādījušās veltas. Izmantojot likumdošanas spraugas un sabiedrības vieglprātību, sektanti savu lepno templi atver. Tas atradīsies ne tikai pilsētas centrā, bet pie tam, tieši blakus skolai, kurā mācās mani bērni. Bet neba par to runa.

Lasot ziņu par sektantu brutālo ielaušanos pilsētvidē un vērojot apkārt notiekošo, gribēju mazliet padalīties savā pārliecībā. Šoreiz apiešu ar līkumu tiem izteikumiem, ka krustneši ar zobenu atnesa savu mācību, ka Vatikāns slēpjot patiesību, ka globālā un amorfā kristiešu kopiena nebūt nav labs piemērs, utt. Šoreiz par citu.

Allaž, kad komentēju savu viedokli mormonisma sakarā, nākas saskarties ar apgalvojumiem, ka mormoņi patiesībā esot tie paši kristieši. Noteikti neesmu teoloģijas zinātnēs pārlieku erudīts, taču zināmu iemeslu dēļ par ”Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcu” šo to zinu. Tiem, kas apzinās, ka ir karojoši ateisti vai cenšas revidēt lietu kārtību, iesaku tālāk nemaz nelasīt. Bet tiem, kas tomēr izlasīs, paskaidrošu, kādēļ esmu savos uzskatos.

Kāds bija pirmais iemesls, kas man lika saprast, ka ir jāuzticas tam, ko sludina kristietība nevis mormoņi vai kāda cita organizācija? Veselīgas kristietības pamatos nav ticība misticismam un pārdabiskām parādībām. Tā savos pamatos ir balstīta uz lietām, kuras ar zinātni nekonfliktē, ir izskaidrojamas un balstītas vēsturiskos faktos. Lai nevajadzētu lieki skaidroties, noliksim pie malas Jaunavas Marijas attēla parādīšanās uz tostermaizītes un citus tumsonības aktus.

Esmu absolūts pragmatiķis un pasaciņām par cilvēka smadzenēm, kuras mēs izmantojam tikai daļēji, neticu. Katra cilvēka smadzenes strādā ar to jaudu, kas tam dota. Es reālists un ticu zinātnei. Avīzes, kurās publicē horoskopus nepērku. Jo astroloģija ir pseidozinātne, kuru par zinātni sludina paši astrologi, lai ar to pelnītu naudu. Es guļu uz āderēm, jo rīkstnieki ir ampelmaņi, neiekārtoju mājas pēc fenšuj principiem, jo nekāda fenšuj nav. Nepērku homeopātiskos pulverīšus, jo vibrācijas neko nedod. Smaidu, kad klausos cilvēkus, kuri dzenas pēc laimes uz līķiem bagāto Gangu Indijā vai atsaucas uz kāda varena mūka līķi Tibetā, kas burvīgi smaržojot simts gadus pēc apbedīšanas.

Var izlasīt simtiem grāmatu, kas viscītīgākajam lasītājam var likt domāt, ka viņa zināšanas ir tik pietiekamas, ka var izdarīt pietiekamus secinājumus. Bet katrai medaļai ir arī otrā puse. Apzināti vai neapzināti var pieslieties izlasītās literatūras iztirzāšanai, kas dāvā šķietamu izpratni, bet patiesībā tas indivīdu ieved totālā purvā. Palūkojaties, kādas grāmatas daudzās grāmatnīcās ir plašā klāstā. Desmitiem grāmatu, kas sola iepazīstināt ar burvīgām un sensacionālām diētām, lai iegūtu perfektu veselību un skaistumu. Taču pēc statistikas šo grāmatu vidusmēra autors visticamāk ir tukls un mazkustīgs cilvēks, kura veselībai līdz pilnībai vēl tālu. Grāmatnīcās ir simtiem grāmatu, kurās sola dot unikālus padomus kā kļūt par miljonāru, taču šo grāmatu autori par miljonāriem labākajā gadījumā kļuvuši pārdodot savu grāmatu daudziem lētticīgajiem. Grāmatu veikalos ir simtiem grāmatu, kurās tiek solīts visīsākais ceļš uz sevis pilnveidošanu, visuma izzināšanu, enerģētisko spēju attīstīšanu, zemapziņas noslēpumu risināšanu utt. Un ziniet, kas šajā literatūrā ir kopējs? Rodas sajūta, ka šo grāmatu autori burtiski cenšas izplēst caurumu plīvurā, aiz kura kaut kam esot jābūt. Bagātam supercilvēkam, hipnotizētājam, gaišreģim, mūžīgajai laimei, pārdabiskām spējām vai cilvēka prātam apslēptiem spēkiem.

Ir skaidri zināms, ka arī mormonisms cēlies no pagalam apšaubāmu ļautiņu izdarībām, kas balstās uz absolūtu māņticību un misticismu. Proti, mormoņi apgalvo, ka 1827. gadā ASV iedzīvotājs Džozefs Smits Kumoras kalnā esot atradis zelta plāksnes uz kurām mītiskas rases pēdējais pārstāvis- eņģelis Moronijs esot aprakstījis savas izmirušās tautas vēsturi. Interesanta bijusi arī uz zelta plāksnēm rakstītā tulkošana, kas veikta tālāk no citu acīm. Slepenā teksta tulkošanai no jaunēģiptiešu valodas Smits esot izmantojis divus “burvju” akmeņus- Urim un Tummin. Pats interesantākais, ka šis “zelta plāksnes” neviens cits nav redzējis un pēc pašu mormoņu pārliecības arī neredzēs, jo tās pēc iztulkošanas esot savācis citas dimensijas “vēstnieks”.

1830. gadā ar pārliecināšanas spējām apdāvinātais Smits noturēja savu pirmo uzrunu. Pēc tās Smits sevi pasludināja par pēdējo dienu pravieti. Ilgi Smitam un viņa līdzgaitniekiem miera nebija, jo vietējie mormoņus vienkārši padzinuši. Tālāk sekojis ceļš uz Misūri štatu, bet tad uz Ilinoisas štatu. Te mormoņi nodibināja savu pilsētu- Novu. ”Apustulis” Smits nodibināja savu mormoņu “paraugģimeni”, apņemot 27 sievas vienlaikus. Pēc astoņiem gadiem, neesot mierā ar mormoņu pieaugošo ietekmi, sākās konflikts, kura laikā Smits apbruņoja mormoņu kopienu. Apbruņojās ar ilionoisieši. Sekoja notikumi, kuru laikā satrakotie ļaudis Džozefu Smitu un viņa brāli nogalināja. Taču mormoņi nebija savas ticības upuri. Pēc divu gadu klejošanas pa prērijām, mormoņi sava jaunā līdera Braiema Janga vadībā nonāca pie slavenā Sāls ezera, kur nodibināja Dezeretas pilsētu- patreizējo mormoņu sektas galvaspilsētu Soltleiksitiju. Arī te mormoņiem nācās piedzīvot konfliktus. 1857. gadā ASV prezidents Džeims Bjūkinens par Jūtas gubernatoru iecēla Alfrēdu Kammingu, lai nomainītu Braiemu Jangu. Mormoņi jauno gubernatoru noraidīja, tādēļ ASV prezidents uz pavalsti nosūtīja ASV karavīrus. Pēc dažiem mēnešiem sekoja mormoņu un vietējo indiāņu kopīga izrēķināšanās ar pārceļotājiem no Arkanzasas, kas devās uz Kaliforniju. Mormoņu uzbrukumā tika nogalināti vairāk nekā simts cilvēku, tostarp bērni. Šie konflikti aizkavēja Jūtas teritorijas iekļaušanos ASV kā pilntiesīgai pavalstij.

Tikai 19. gadsimta nogalē, pakļaujoties ASV federālo iestāžu spiedienam, mormoņu organizācija atteicās no poligāmijas institūta, taču daļa mormoņu lēmumam nepiekrita un izveidoja savas poligāmās kopienas. Paša mormoņu organizācija gan apgalvo, ka atteikšanās no poligāmijas notikusi, balstoties uz zīmi, kas saņemta no Dieva.

Lai vai kā, mormoņu bukletos tiek teikts, ka, ”pirms nepilniem diviem gadsimtiem Dievs atjaunoja Jēzus Kristus Baznīcu uz zemes caur pravieti Džozefu Smitu”. Tātad, tieši tāpat kā to sludina jebkura sekta vai kults- mormoņuprāt tikai viņi ir īstie un izredzētie.

Mūsdienās mormoņu kustība ir milzīga organizācija. Par mormoņu štatu tiek dēvēta visa Jūtas pavalsts. Jūtas štata galvaspilsētā Soltleiksitijā vairāk nekā 75% iedzīvotāju ir mormoņi. Pirms Otrā pasaules kara pie šīs sektas piederēja nepilns miljons cilvēku, taču mormoņu sektas lēkts bija vēlāk. Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados mormoņu jau ir trīs reizes vairāk, bet mūsdienās to jau ir vismaz pieci miljoni.

Rodas jautājums: kādēļ mormoņi ir ieguvuši tādu popularitāti? Ja jau mormoņi ir sekta, kuras vēsturē daudz melnu un neskaidru plankumu, kādēļ ASV šī organizācija ir guvusi tiek lielus panākumus? Pirmkārt, atšķirībā citām sektām un pirmkārt jau no visiem tik zināmās Jehovas liecinieku sektas, mormoņu rindās jūs neredzēsiet psihopātus, kas jūs histēriski baidīs ar drīzu pasaules galu. Mormoņi nekad neapdraudēs savus bērnus ar nāves briesmām, atsakoties no asins pārliešanas. Mormoņu industrija ir spēcīgi strukturēta organizācija, kura darbojas kā liels mehānisms, proponējot spēcīgu ģimenes institūtu. Šīs organizācijas labā pa visu pasauli strādā vairāki desmiti tūkstoši misionāru, kas lielākoties atstāj ļoti labu iespaidu, jo ir vienādi glīti un atturīgi ģērbti, ir patīkami sarunu biedri un gatavi savus nodomus apliecināt pat ar gluži sadzīviskiem darbiem, piemēram, atnesot no veikala pārtiku.

Šodienas ”Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca” pašiem mormoņiem aicina nelietot vārdu mormonis. Šī organizācija principiāli uzsver, ka ir kristīga konfesija, kas iestājas par stabilām ģimenes vērtībām un konservatīvām morāles vērtībām sabiedrībā. Mormoņi uzsver, ka ir apolitiski. Starp veselībai kaitīgām vielām mormoņu doktrīnās blakus smēķēšanai, alkoholam un narkotikām, ir pievienota kafija un tēja. Viss šķiet lieliski. Taču mormoņi ir un paliks sekta, kurā ir savi rituāli, kam nav nekāda sakara ar kristietību. Sākot no slepenās mormoņu apakšveļas un beidzot ar kristīšanos par mirušajiem, kas savā dzīves laikā nav pieņēmuši mormonismu. Mormoņu organizācija vāji maskē pārliecību, ka reiz ”Dievs” esot bijis cilvēks, kuram esot bijis gan tēvs, vectēvs utt. Mormoņu bērniem kā skaitāmpatintiņš tiek iemācīts: ”Kāds tagad ir cilvēks, tāds reiz bija Dievs; Kāds tagad ir Dievs, tāds var būt cilvēks.” Mormoņu organizācija māca, ka dievu ir daudz. Vēl vairāk- mormoņi māca, ka katrs mormonis varot kļūt par dievu vai dievieti.

Galvenā atšķirība starp kristietību un mormonismu: kristietība sludina loģisku un viegli saprotamu pestīšanu, un glābšanu, savukārt mormoņu organizācija- eksaltēšanu (paaugstināšanu). Tātad, pakāpšanos augstākā pakāpē, kļūstot par dievu. Un tas jau ir misticisms un māņticība, neticību kam paudu iesākumā.

Aigars P

Baznīca, bērni, dzīve, grāmata, grāmatas, LATA, morāle, Nīca, noma, notikumi, osta, Pilsēta, Skola, valoda, Veselība, Zeme, Ziņa, zinātne