Čūska! Kā rīkoties sastopot to savā ceļā?

cuska

Latvija laikam ir diezgan laimīga zeme, jo pie mums nav ne dabas katastrofu, ne indīgu odu un zirnekļu… Pie mums mīt dažas čūskas, bet indīga ir tikai odze un cik bieži jūs odzi esat sastapuši savā ceļā? Daži nekad to nav redzējuši, citi sastapuši vien pāris reizes dzīvē. Ko darīt sastopot čūsku savā ceļā? Izbailes varētu būt lielas, jo tik daudzi baidās no šī rāpuļa…

Kā atšķirt indīgo odzi no nekaitīgā zalkša?

Latvijā ir tikai 3 sugu čūskas – zalktis, odze un ļoti reti sastopamā gludenā čūska. Daudzi, kas nezin, par čūsku notur arī bieži sastopamo bezkājaino ķirzaku – glodeni. No glodenes pavisam noteikti nav jābīstas, tā nav čūska!

Zalktim uz galvas ir divi gaiši dzelteni vai oranži laukumiņi. Tam ļoti patīk lapu vai komposta kaudzes. Tajās šis rāpulis iedēj olas un trūdošo augu izdalītais siltums ir ļoti piemērots olu attīstībai. Augustā no olām jau izšķilsies mazie zalktēni – tad var gadīties sastapties ar kādu čūsku perēkli…

Savukārt odzēm uz muguras ir tradicionālais rombveida rakstu zīmējums. Tomēr mēdz sastapt arī pilnīgi melnas odzes, kurām uz ķermeņa nav nekāda redzama raksta (bet tai nav arī gaišo plankumu uz galvas kā zalktim), un pa retam arī rūsganās formas odzes. Šai sugai tīkamas ir vietas, kur atrodas kādas akmeņu kaudzes vai betona gabali, starp kuriem ir pietiekami daudz spraugu, kurās paslēpties. Tāpat odzes sastopamas purvos un mitrākās vietās, visbiežāk dzirdēts, ka odzes sakož tieši dzērveņu un brūkleņu lasītājus.

Ja iekož odze

Parastās odzes koduma vieta stipri sūrst un sāp un, jo tuvāk kodiens galvai, jo bīstamāks. Pavasarī odzes inde ir daudz toksiskāka nekā vasarā. Pēc odzes kodiena cietušajam var iestāties sirds vājums, elpas trūkums, var sākties vemšana, sakostās ķermeņa vietas var stipri pietūkt, āda kļūt zili violeta. Reakcija parādās pēc 15—20 minūtēm, bet var parādīties arī uzreiz.

Uz koduma vietas steidzami jāuzliek kaut kas auksts, lai sašaurinātu asinsvadus, un jāmeklē medicīniskā palīdzība, kas jāsaņem ne vēlāk kā trīs stundas pēc sakošanas.

Nevajadzētu kustināt sakosto ķermeņa daļu, jo, to kustinot, tiek paātrināta asinsrite, līdz ar to tiek veicināta indes izdalīšanās. Nevajadzētu likt pie brūces žņaugu, nespiest, nepiededzināt sakosto vietu, jo tas veicina indes nokļūšanu asinīs.

Jāatturas arī no indes sūkšanas no asinīm, jo tā var iekļūt dziļāk; nedrīkst griezt brūces, jo tajās var iekļūt infekcija. Sakosto roku vai kāju jāpaceļ uz augšu, arī tas kavē indes izplatīšanos. Cietušajam jāsaglabā miers un daudz jādzer ūdens.

Redzi čūsku – esi mierīgs

Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tikai tad, ja sajūt draudus vai ja tai uzkāpj virsū, pieskaras, ņem rokās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigājiet zābakos vai apavos velciet vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ejiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigājiet pa mežu vai pļavām basām kājām.

Čūsku Latvijā nav nemaz tik daudz, lai satrauktos par nejaušu sastapšanos. Tomēr Latvija ir mežaina un zaļa valsts, tāpēc esiet uzmanīgi dodoties pastaigās. Sargājiet arī savus mājas mīluļus – ja dodieties pastaigā ar suni, labāk nelaidiet viņu skriet pa mežu bez pavadas. Jūs pat nemanīsiet, ja suni sakodīs čūska!

Pirms dodieties uz mežu nodrošinieties ar gumijas zābakiem. Tāpat kā kvalitatīvas riepas jūsu automašīnai, arī jums vajag kārtīgus zābakus – tad nebūs jābīstas ne no ērcēm ne čūskām! Baudiet dabu un esiet prātīgi savos atpūtas brīžos.