Dzīve kā seriāls

dzīve ir seriāls

Seriālos mēdzam saskatīt iezīmes no savas dzīves. Ir dzirdēts, ka saka – “dzīve kā seriāls”, bet man liekas, ka drīzāk seriāls ir kā dzīve. No kurienes tad ņemtas visas tās situācijas, kaut šķiet, pārāk pārspīlētas un nereālas, tomēr pastāvošas. Kādam, iespējams, dzīvē ir gadījies tieši tā, kā galvenajiem varoņiem mūsu ik vakara seriālā.

“Viņas melo labāk”

viņas melo labāk seriālsKarstākais vasaras seriāls Latvijas TV kanālos, skatāms TV3 katru darbdienas vakaru. Jau iemīļots un šķiet tik svarīgi to katru vakaru noskatīties. Stāsts par vairākām dzīvēm, par draudzenēm, kuras sastopas ar dažādiem dzīves piespēlētajiem scenārijiem.

Ja seriāla pirmajās sezonās likās, ka ir gaužām interesanti, tad šosezon seriālā iezagusies pārspīlētība. Tomēr neviens jau nesaka, ka nepatīk, vienkārši arvien biežāk sāk “krist uz nerviem” galveno varoņu naivums, aurošana, psihošana un pārspīlēti uzkrītošā krāpšanās. Tomēr tas ir seriāls, ir jābūt aizraujoši, vai ne? Un aizraujoši arī lielākoties ir.

“Ugunsgrēka” Zenta manos kaimiņos

seriāls uginsgrēksŠo seriālu Latvija pieminēs mūžīgi. Tas ir kā “Hameleonu rotaļas”, nebeidzams (tā vismaz reiz šķita) un ļoti muļķīgs. Man par nelaimi zinu kādu sievieti, kas tik ļoti atgādina Zentu no šī seriāla. Tik pat koša, tik pat melīga un gariem nagiem. Katrreiz viņu ieraugot gribas ņemt līmlenti un sasiet zaglīgajai dāmai rokas aiz muguras, lai nepaķer kaut ko, kas izkritis godīgam cilvēkam no kabatas. Viņas moto – “atrasts nav zagts”, arī ja atrasts kādam kabatā.

Līmlente noderētu arī lai aizlīmētu kundzei muti, nu kaut uz brīdi. Tāda līmlente, kas nav noplēšana, līmlente, kas turēsies vietā ilgi jo ilgi. Jo satiekot kaimiņu “Zentas kundzi” liekas, ka nu jau viss, nav jēgas steigties uz autobusu būs jāuzklausa baumas par visu pilsētu… Bet vai tad es to saku aiz ļauna prāta to saku, tikai labestīgi pasmejos.

“Slēgtā skola” tepat aiz stūra

seriāls slēgtā skolaNekad neesmu skatījusies šo seriālu, atzīstos. Bet asociācijas ar seriāla nosaukumu man gan ir. Man netālu no mājām ir vidusskola. Tai garām man sanāk doties tad, kad eju uz Latvijas pasta nodaļu pēc kādas paciņas vai sūtījuma. Vidusskola ir liela, tai apkārt vienmēr dežurē policisti un sēta ir augstāka par garāmgājēju redzamības līmeni. Pati reiz mācījos Rīgas tālmācības vidusskolā, man šāda strikta pieeja nav saprotama, priekš kam sēta, priekš kam apsardze – tā tiešām ir slēgtā skola vai arī kas līdzīgs mācību iestādei no filmas “X cilvēki”.

Ja manu dzīvi pārvērstu seriālā…

Agrāk šķita, ka no manas dzīves izdotos gan grāmata, gan filma, gan seriāls. Tagad varbūt vienīgi raidījums “Māmiņu klubs”, un arī tas būtu ne pārāk izdevies un diezin vai kāds skatītos. Ja manu dzīvi pārvērstu seriālā, tad reitingi tam būtu mazākie Latvijā.

Katram cilvēkam ir kādi skeleti skapī, par kuriem varētu klusībā runāt un rādīt biogrāfiskā filmā. Bet vai tad kāds savus skeletus grib atrādīt skatītājiem? Ja jau dzīve ir kā seriāls, tad vajadzētu, tomēr tas ir sliktākais scenārijs ikvienam, kuram ir kaut kas slēpjams.

Kad gribas dzīvei piešaut asumiņu

Kad saprotam, ka dzīvē iestājusies rutīna, tad ir pēdējais laiks kaut ko ātri mainīt. Steidzami jākravā somas un jādodas ceļojumā, jāizdara kaut kas traks, jādodas uz Siguldas Zērgli… Jādara vienalga kas, kas liks justies īpaši, savādāk, trakāk, aizmirst rutīnas sūro garšu. Jeb drīzāk – bezgaršu!

Kas ir SERIĀLS

“Seriāli, sitkomi jeb situāciju komēdijas, plus vēl miniseriāli (mini-series), TV filmas, TV daudzsēriju mākslas filmas – kā tik nav apzīmētie tie izklaidējošie vai emocionāli uzrunājošie TV «produkti», kas eksistē kopš brīža, kad TV beidza būt tikai kaste ar studijā runājošām vai dziedošām galvām un aizdomājās, un tehniski spēja atrisināt īpašu, tikai TV vajadzībām piemērotu filmu uzņemšanu, kurām vairs nevajadzēja ietilpt kompaktajā kinoteātriem piemērotajā (2-3 stundu) garumā.” Tā mums tiek skaidrots.

Bet kas ir mūsu dzīves seriāls? Arī kas līdzīgs komēdijai, dažkārt melodrāmai, vēl citreiz trillerim… Dzīves seriāla garums arī katram individuāls. Tad tiešām varam teikt, ka dzīve IR kā seriāls?

Jā.

Sēžu, dzeru vīnu un jau domāju, ka vakarā skatīšos “Viņas melo labāk” ar saldējuma trauku rokās. Jo tas ir mans mīļākais seriāls manā dzīves seriālā. Par ko ne? Katrs izklaidējas kā prot. Pāršķiršu jaunu lapu, ieslēgšu jaunu sēriju un visu sākšu no jauna.