Iesaistīt savus vecākus aktīvajā atpūtā? Kāpēc ne!

atpūta ar vecākiem

Mums katram ir divi cilvēki, kuri ir jāmīl un jāciena lai tur vai kas. Tie ir mūsu vecāki. Kāpēc neiesaistīt savus vecākus ikdienas notikumos, pasākumos, aktīvajā atpūtā un festivālos?

Kas deva tev dzīvību…

Protams, jaunu dzīvību rada divi – mamma un tētis. Abi šie cilvēki ir vienlīdz svarīgi mūsu dzīvēs. Tomēr tieši mamma mūs pazīst ilgāk kā jeb kurš cits cilvēks uz pasaules. Mamma mūs jau iepazīst laikā, kad vēl neesam piedzimuši. No ieņemšanas brīža līdz… Līdz mūža galam.

Mamma ar mums runā agrāk kā citi, mamma pieskaras un atbild mūsu amzierim, kādu veidojam esot viņas puncī. Viņa naktīs neguļ jau pirms esam piedzimuši un ik pa laikam mokās ar sāpēm un neērtībām. Tomēr tieši viņa mūs laida pasaulē un tik ļoti mīl neskatoties ne uz ko.

Piedāvāsim piedalīties

Ir tik daudz vecāku, kas savas dienas pavada mājās vai vēl aizvien darba rutīnā. Tomēr kādreiz, jaunībā, arī mūsu vecāki nodarbojās ar sportu, apmeklēja dažādus pasākumus – arī mūsu vecāki bija jauni. Kas notiek šobrīd? Šobrīd mēs viņus uzskatām par pietiekoši veciem, lai atstātu mājās. Mūsu vecāki ir aukles mūsu bērniem, kamēr mēs paši vēl vēlamies izpriecāties.

Mainīsim to!

  • Piedāvāsim saviem vecākiem piedalīties aktivitātēs!
  • Kāpēc nenoorganizēt izbraucienu ar ūdens motocikliem kopā ar tēti nedēļas nogalē?
  • Vai doties izjādē ar zirgu kopā ar mammu?

Cienīt un palīdzēt

Ja nekad neesat tā kārtīgi izzinājuši, kādas ir jūsu vecāku intereses, tad ir pēdējais laiks to izdarīt ŠODIEN! Iespējams, jūsu vecāki jaunībā aizrāvušies ar dejām – piedāvajiet viņiem abonomentu uz deju nodarbībām.

Bet varbūt ko ekstrēmāku nedaudz trakākiem un brīvākiem vecākiem? Lēciens ar izpletni būs kolosāls piedzīvojums pat gados vecākam cilvēkam. Kas zina, varbūt tāds ir bijis jūsu mammas vai tēta sapnis jau gadiem ilgi.

Ņemiet līdzi savus vecākus, kad dodieties pie dabas. Piedāvajiet arī viņiem izklaides, kuras dod enerģiju un adrenalīnu.

Reiz man pazīstama cilvēka mammai vajadzēja veikt artoskopiju. Artoskopija celim, ja pareizi atceros. Kā viņš izdabāja mammai tai laikā – palīdzēja, pirka produktus, iekārtoja jaunu virtuves iekārtu – koka krēsli, galds, bufete, jauna izlietne. Viņai vienmēr bija patikuši īsta koka krēsli. Es jautāju, priekš kam tas viss. Viņš atbildēja: “Ja nu tā būtu mammas pēdējā diena? Es viņu cienu. Gribu iepriecināt…”

Cieniet savs vecākus. Viņi mums deva iespēju elpot un BŪT.