Kad jūra sauc, ir jādodas

dzīvošana-rīgā

Rīga ir pilsēta, kas kādā dzīves brīdī ir aktuāla gandrīz visiem. Tur tiek studēts, iegūta pirmā nopietnā darba pieredze, nodibinātas draudzības un pat ģimenes. Arī ar mani tā notika. Es Rīgā aizsēdējos uz desmit gadiem. Biju tur devies kā students no Kurzemes skaistākās pilsētas Liepājas. Sākumā Rīga bija tieši tas, kas man nepieciešams. Ieguvu pieredzi, kontaktus, veidoju karjeru, guvu pārliecību par sevi.

Bet pēdējos gados jutos arvien sliktāk, man nepatika Rīgas atmosfēra un nemitīgi dzenošais dzīves temps.

Es arvien vairāk izbaudīju katras brīvdienas Liepājā, kad devos apciemot vecākus. Es no jauna atklāju arī jūru. Jaunībā uz to skatījos pavisam citām acīm. Tagad tā mani sauc, uzrunā pavisam jaunā kvalitātē, ko laikam var izjust tikai tad, kad gūta dzīves pieredze.

Pamodos ar domu — dodos projām no Rīgas

Un tā es bija jau tik tālu savās domās atrāvies no Rīgas un pārcēlies uz Liepāju, ka vienā dienā sapratu — tas ir jādara arī fiziski. Jābeidz sevi raut uz pusēm un mocīties sirdsapziņas pārmetumos, ka dzīvoju vidē, kurā vairs nejūtos labi, kas vairs nesniedz cerēto piepildījumu.

Jūra un Liepāja mani aicināja, un es tam atsaucos. Jau dažu nedēļu laikā visu sakārtoju Rīgā. Un biju ar savām mantām atpakaļ Liepājā. Protams, ka man šo procesu ievērojami atviegloja fakts, ka bija vecvecāku māja, uz kuru pārcelties. Tā jau bija manā īpašumā. Tomēr tā kādu laiku bija stāvējusi neizmantota, tāpēc zināju, ka vajadzēs pielikt pūles, lai to savestu dzīvošanai atbilstošā kārtībā.

Atgriezties mājās ir patīkami

Neskatoties uz visiem tiem darbiem, kas bija jāpaveic mājas iekārtošanā un atjaunošanā, jutos lieliski. Katru dienu devos uz jūru, izbaudīju katru darbu. Bija jātīra dūmvadi, jāveic istabās kosmētiskais remonts, arī jāpaveic šis tas pagalmā. Jau pēc dažām nedēļām Liepājā atkal sajutos kā mājās.

Jā, pilsēta ir pamatīgi mainījusies kopš tā laika, kad te gāju skolā, bet man patīk tas, kāda Liepāja ir šodien. Tajā ir labas atpūtas iespējas, kultūras notikumi, jūra ir tepat, arī restorānu piedāvājums ir ļoti kvalitatīvs. Labākais ir tas, ja jau pavisam ātri es šeit atradu darbu savā nozarē. Biju rēķinājies, ka kādu laiku būs jādzīvo no ietaupījumiem, kamēr atradīšu piemērotu darbu, bet tas izdevās necerēti ātri. Uztvēru to kā zīmi tam, ka esmu spēris pareizo soli, klausot savām sajūtām un pārceļoties atpakaļ uz Liepāju, kas tomēr ir mana dzimtā pilsēta.

Pie jūras — atgūt mieru un veselību

liepājas-jūraKāpēc Rīgā vairs nejutos labi? Jo nemitīgā steiga, trauksme, pāslodze darbā bija ietekmējusi manu veselību un emocionālo līdzsvaru. Mani mocīja bezmiegs, jutu panikas lēkmes, nemieru, man bieži sāpēja galva, nevarēju koncentrēties darbam. To nevarēja salīdzināta ar brīvdienām Liepājā, kad labi izgulējos, vējš pie jūras izpūta no galvas visas nevajadzīgās domas. Jutos tur daudz labāk. Un mans ķermenis tieši pēc tā tiecās. Pārāk ilgi es biju dzīvojis paaugstinātas slodzes un spriedzes režīmā. Jutu, ka vēl kāds gads tādā režīmā novestu mani pie lūzuma veselības jomā. Nevēlējos jau nedaudz pēc trīsdesmit gadu vecuma cīnīties ar kādām hroniskām kaitēm. Kuņģa problēmas uz to jau palēnām arī virzījās. Tam bija jāpieliek punkts.

Jūra šajā gadījumā kļuva par manu fizisko un garīgo dziedinātāju. To es tiešām sajutu. Sāku jūrā regulāri peldēties, veicu garas pastaigas gar jūru. Tur arī visu varēju izdomāt, kas domājams. Kopumā jau pēc dažiem mēnešiem sajutu uzlabojumus pašajūtā, bija labs miegs un jutos daudz līdzsvarotāks. Arī jaunajā darbā biju jau iejuties. Tāpēc šo varu uzskatīt par savu veiksmes stāstu.