Kad pieauguša cilvēka dzīve sākas daudz agrāk

jauniesu-grutnieciba

Vidējais vecums, kad Latvijā sievietes dzemdē pirmo bērnu, ir apmēram 26 gadi. Bet realitātē ir diezgan lielas nobīdes abos virzienos. Netrūkst jauno māmiņu, kuras pirmo mazuli sagaidījušas tikai ap četrdesmit gadu vecumu, kā arī redzam, ka retums nav pavisam gados jaunas māmiņas, kurām vēl skolas solā vajadzētu sēdēt.

Un skaidrs, ka sabiedrības satraukums vairāk ir šajā pēdējā gadījumā, jo pārāk agra dzimumdzīves uzsākšana un arī grūtniecība tomēr nav atbalstāma, jo jaunām meitenēm vajadzētu būt citām prioritātēm — izglītībai, savas personības izkopšanai, dzīves stabilu pamatu izveidošanai, patstāvības veidošanai. Piecpadsmit vai sešpadsmit gadu vecumā līdz tam visam vēl ir tālu. Tomēr tā notiek. Un šo faktu nevar noliegt. Arī piecpadsmit gadu vecumā meitenēm dzimst bērni.

Un ne vienmēr tā ir milzīga tragēdija, ja ir ģimene, kas atbalsta, ja jaunieši par to uzņemas atbildību, gatavi rūpēties par bērnu un arī nepārvilkt svītru savām nākotnes iespējām.

Protams, ka var moralizēt par vecāku, skolas un sabiedrības vainu, kas pieļauj, ka šādas jaunas meitenes jau kļūst par mātēm, tomēr droši vien noderīgāk ir runāt par risinājumiem, veidiem, kā palīdzēt, atbalstīt un nākotnē mazināt iespējamību, ka jaunas meitenes tik agri kļūst par mātēm.

Neliegt izglītību

Skaidrs, ka grūtniecība tik agrā vecumā ir šoks gan pašai jaunietei, gan apkārtējiem, tāpēc nereti klātesošs ir kauns, nosodījums un mulsums, kad atkal kāds aizdomīgi skatās uz jau pamanāmo vēderu. Tāpēc vairumā gadījumu šīs meitenes izlemj pamest skolu. Un te svarīga loma ir vecākiem, arī pedagiem, jo viņiem vajadzētu motivēt meiteni tomēr neatmest izglītībai ar roku.

Ir jāpiedāvā kādas alternatīvas. Un viena no tādām ir tālmācības pamatskola, kurā tad arī no mājas var pabeigt to astoto vai devīto klasi, lai varētu saņemt atestātu. Tālmācības pamatskola ir pieejama ikvienam, kurš jebkādu iemeslu dēļ nevar doties uz skolu katru dienu un mācīties klātienē. Tālmācības pamatskola ir elastīga e-mācību forma, ko var izmantot ikviens, jo nepieciešams tikai internets. Un meitenei, kura gaida vai jau auklē mazuli, tas var būt ļoti ērti.

Palīdzēt apgūt ikdienā vajadzīgās prasmes

Kā jūs domājat, cik piecpadsmit gadu vecumā meitene ir gatava mātes lomai? Vai viņai ir apjausma par to, kas viņu gaida dzemdībās un pēc tam, kad mazulis būs rokās? Visticamāk, ka viņai ir bail, nav vajadzīgo zināšanu un prasmju, ja vien nav bijusi ciešāka saskare ar maziem bērniem — saviem mazajiem brāļiem un māsām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vērtīgu un objektīvu informāciju, palīdzēt apgūt vajadzīgās prasmes bērna aprūpe, arī emocionāli sagatavot tam, ka būt par māti nebūs viegli, tas prasīs pūles — gan fiziskas, gan emocionālas.

Kau vai tādi sīkumi, kā tas, kādi pamperi mazulim vajadzīgi. Un kā pamperi vispār pareizi jāuzliek. To gan slimnīcā sākumā palīdz izdarīt māsiņas, bet vienalga ir apjukums jau par tik praktiskām un it kā vienkāršām lietām. Un veikalā — pamperi taču plauktos ir visdažādākie. Jāmācās arī tas, kā izdarīt savam bērnam visdraudzīgākās izvēles, kad pērk viņam preces. Padomdevējs un palīgs jaunajai māmiņai noteikti būs nepieciešams.

Saņemt atbalstu un iedrošinājumu, nevis nosodījumu

Ir noticis tā, kā ir noticis. Faktu, ka bērniņš ir nācis pasaulē, jau vairs nevar mainīt nekāda moralizēšana un kaunināšana, ar ko tad arī visi cītīgi aizraujas — skolotāji, radinieki, tantes uz ielas, medicīnas personāls. Daudz vērtīgāk ir cilvēcīgi pārrunāt kontracepcijas jautājumus, lai nebūtu tā, kapēc neilga laika jaunā meitene jau ir gaidībās ar nākamo bērnu. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme, jo gadās, ka meitenes pat nesaprot, kādā veidā palikušas stāvoklī.

Jāatceras, ka bērna radīšanā iesaistīti divi, tāpēc jāstrādā arī ar puišiem, viņu atbildību un informētību.

Daudz produktīvāk ir sniegt atbalstu un palīdzēt noticēt savām spējām, prasmēm, lai jauniete tiešām varētu kļūt par labu māti, izveidot arī tālāk veiksmīgu dzīvi, nezaudējot pašapziņu un uzņēmību, jo padoties un ļauties apstākļiem jau vienmēr ir visvienkāršāk.