Kur mācīties tālāk — vidusskolā vai arodskolā?

apmacība

Katra izvēle, ko savā dzīvē izdarām, mūs kaut kur ved, pietuvina kādam konkrētam mērķim. Tāpēc nav nesvarīgu lēmumu, katram no tiem ir nozīme. Būtiski lēmumi cilvēkam ir jāsāk pieņemt jau diezgan ātri. Un viens no pirmajiem nopietnajiem, kas lielā mērā ir jāizdara pašam, ir lēmums par izglītību pēc pamatskolas.

Pamatskola ir obligāta visiem, tāpēc tas parasti nav apspriežams jautājums, bet pēc tam jau jaunietis ir gana vecs, lai spētu pats pieņemt atbildīgu lēmumu par savu tālāko izglītību. Un parasti dilemma ir starp diviem variantiem — vidusskola vai arodskola.

Ne visiem ir pa spēkam vidusskola

Arvien biežāk dzirdam izglītības jomas speciālistus runājam par to, ka klasiskā  vidusskola patiesībā nav piemērota visiem skolēniem, bet gan tiem, kuri pēc tam plāno iegūt augstāko izglītību. Bet daļa no esošajiem vidusskolēniem pēc savām prasmēm un spējām vairāk ir piemēroti tam, lai uzreiz mācītos kādu konkrētu arodu, lieki netērējot laiku vidusskolas solā.

Arī centralizēto eksāmenu rezultāti un vidusskolēnu sekmju statistika liecina, ka daļai skolēnu ir grutības vajadzīgajā līmenī apgūt vidusskolas mācību vielu. Un viņi tiek izlaisti cauri tikai tāpēc, lai konkrētā vidusskola saglabātu labāku statistiku. Jau laikus būtu jādomā, kā novirzīt īstos skolēnus uz profesionālajām skolā, kur viņi varētu koncentrēties uz konkrētu prasmju un aroda apgūšanu.  

Arodskolām jāpaaugstina prestižs

Šobrīd viena no problēmām ir tā, ka arodskolām ir zems prestižs, bet tas ir jāmaina, jo aktuāls ir daudzu profesiju speciālistu trūkums. Un šiem speciālistiem vajadzētu nākt tieši no kvalitatīvām arodskolām. Dažādas tehniskās profesijas, konkrēti arodi, kur ir jauno speciālistu deficīts.

Jauniešiem jau laikus jāstāsta par šīm iespējām, jāpozicionē arodskolu nevis kā sliktāku variantu, bet gan kā lielisku alternatīvu, jo ne visiem interesē augstskola un akadēmiskā izglītība, maģistra un doktora grāds.

Vienmēr ir vajadzīgi cilvēki, kas labi prot savu arodu un nodrošina sabiedrībai dažādus noderīgus pakalpojumus. Ņemot vērā šo speciālistu trūkumu, arī atalgojums daudzās nozarēs ir pieklājīgs uz kopējā atalgojuma fona valstī.

Izglītības joma un arī darba tirgus mainās

Viss šajā pasaulē mainās, arī izglītības joma, lai gan tas varētu notik aktīvāk un jaudīgāk. Vidusskola jau kādu laiku spējusi iziet no tradicionālajiem rāmjiem, jo ir pieejama tālmācības vidusskola, kas piedāvā macības e-vidē. Un mūsdienās tas ir gana pieprasīts pakalpojums.

Lai gan tālmācības vidusskola bezmaksas izglītību nespēs nodrošināt, kā tas ir tradicionālajā vidusskolā, tomēr jaunieši ir gatavi maksāt, lai varētu īstenot savus sapņus un arī neatteiktos no iespējas iegūt izglītību. Mainās arī prasības darba vidē, palielinās tehnoloģiju loma darba vidē. Tāpēc jāspēj pielāgoties šīm prasībām, tam jāpielāgojas arī izglītības saturam un metodēm.

Jauniešiem ir jāpieņem svarīgi lēmumi attiecībā uz savu nākotni, un izglītības virziens ir būtisks lēmums, ko nevajadzētu sasteigt, bet arī pārāk nogaidīt nav vērts, jo tā var zaudēt trīs gadus, ko neauglīgi pavada vidusskolas solā tie, kuriem tas patiesībā nav saistoši.