LATA – laba afēra vai slikts biznesa plāns?
ieteikt draugiem
twitter.com | 2009.11.11 
attīstība, atvērtā koda tehnoloģijas, bezmaksas, eiropa, ESF, finansējums, izglītība, LATA, Latvija, maksa, Mode, projekti, Projekts, Stīns Lorenzs, vide, video | 
3 komentāri
Augusta beigās LATA (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija) nāca klajā ar paziņojumu, ka ir izstrādājusi uzņēmēju atbalsta programmu paketi, kas, citēju -“dotu iespēju valstij divu gadu laikā iegūt papildus nodokļu ieņēmumus 60 miljonu latu apmērā” (citāts no LATA).
Afēra?
Tas viss izklausās jauki, taču šajā lietā ir ļoti daudz neskaidrību un ēnu, kas teju vai prasās salīdzināt to ar bēdīgi slaveno “Digitalizācijas lietu”, kur lieli vīri mēģināja iesūkt nāsīs miljonus. Varbūt atceraties miljonu iegrūšanu kādā “biznesa plānā”, kurā uzņēmējs solīja ievērojamus ietaupījumus ieviešot e-pārvaldi? Paskat tik! Kāda mums šodien cēla “ēēē pārvalde”.
Jau pirmajā mirklī LATA`s modelis radīja bažas, ka tajā ir iesaistījušies uzņēmumi, kam nebūt neinteresē pats ietaupījumu fakts, bet gan mērķis investēt “valsts”! līdzekļus savu biedru uzņēmumu attīstībā. Organizācjas, kas ir LATA biedri, vēlas iegūt sev līdzekļus, nevis palīdzēt valstij ietaupīt. Vai ir racionāli investēt nodokļu maksātāju naudu nozarē, kura ir grūti izprotama valsts pārvaldei, un līdz ar to projektam ir grūti kontrolējams rezultāts.
Biznesa plāns?
Varbūt LATA ietaupījuma “biznesa plāns” tapis vēl ziedu laikos, taču pasniegt to šādā kontekstā, kad valstī ir problēmas izmaksāt pensijas…. Ja šodien LATA atnāktu pie potenciālā investora ar šādu plānu, tas bez minstināšanās pasūtītu to “trīs mājas tālāk”. Paskatīsimies, ko šajā gadījumā darīs valsts (zinot cik daudz šaubīgu projektu tiek izbīdīti cauri valsts pārvaldei).
Stīns Lorenzs vienā no pēdējām LETA`s video intervijām minēja ko līdzīgu – “Ja no valsts vairs nevar nozagt, tad jāpanāk, lai tā palīdz nozagt no Eiropas Savienības”. LATA sava projekta realizācijai prasa no valsts 19 260 847 LVL līdzfinansējumu, lai no ESF varētu iegūt 109 144 798 LVL. Tas vēl nebūtu nekas, taču ja rokam dziļāk un pētam, kā šie līdzekļi tiks tērēti -
12 000 000 LVL – „Izglītības iestāžu informatizācija”
Ja atskatamies uz “digitalizācijas” un “e-pārvaldes” projektiem, tad šāda iedaļa bija kā radīta, lai… (nu Jūs jau zināt…). Ieguldot šādus līdzekļus “informatizācijā” iestādēs, kas “informatizē” un izglīto, mēs būsim pati “informatizētākā” valsts pasaulē…
116 405 645 LVL „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” Šo iedaļu labāk nekomentēt - “elektronisko pakalpojumu attīstība” jau no deviņdesmitajiem ir jājamzirdziņš naudas noslaukšanai no valsts un fondiem.
Kāds būtu risinājums?
– Jāsāk būtu ar LATA “pasūtīšanu trīs mājas tālāk” un lūgumu pārveidot biznesa plānu tā, lai nebūtu jāpiesaista valsts līdzfinansējums bet gan jāiegulda savi līdzekļi.
– Salikt “Biznesa plānā” skaitļus, kas atbilst šodienas situācijai valstī.
– Pārskatīt pāreju uz atvērtā koda risinājumiem, lai samazinātu investējamo līdzekļu apjomu.
– Izvērtēt procesus un apzināt kritērijus, ar kuriem būtu jāsāk, lai jau pirmajā brīdī tos varētu ieguldīt pārejas tālākos posmos.
Jums jāsaprot ka es neesmu pret atvērtā koda risinājumiem. Tos izmantoju, gan uzņēmejdarbībā, gan sadzīvē, pilnībā izmantojot bezmaksas produktus. Nekādā ziņā nepretojos kustībām, kas popularizē atvērtā koda risinājumus, taču šajā gadījumā šis projekts pamatīgi ož pēc lobisma un korupcijas.
Pēteris Krieviņš
http://twitter.com/peteriskrievins
Šis atkal ir gadījums, kad Tu aiz kokiem neredzi mežu. Protams, ka LATA biedri grib nopelnīt, jebkuras komercdarbības mērķis ir nest peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Jāsaprot, ka LATA mērķis ir panākt, lai valsts nauda, kas tiek katru gadu samaksāta ārvalstu korporācijām par licencējamas programmatūras nomu vai pirkšanu, paliktu Latvijā. Ja vēl papildus izdodas piesaistīt Eiropas naudu (ne tikai samazināt naudas izplūšanu no Latvijas, bet vēl panākt, lai nauda ienāk Latvijā), ieguvēji ir visi – no šīs naudas tiek maksāti nodokļi, tā nonāk apgrozībā, dzīves līmenis ceļas. Tā ir lielā ideja aiz šīs asociācijas.
Ja arī biznesa plāns nav šobrīd pieteikami detalizēts, vai pietiekami skaidri izklāstīts – pie tā jāturpina strādāt. LATA nealgo pilna laika darbiniekus, kas varētu šādiem mērķiem veltīt tūkstošiem cilvēkdienu. Uzsākot šādu projektu, protams, valstij un sabiedrības aktīvistiem būtu jāseko līdzi, lai nauda tiek iztērēta saprātīgi, prioritārām jomām un ar pareizajiem ilgtermiņa mērķiem. Taču nevajag tāpēc norakt ideju pašā saknē, aizbildinoties ar to, ka tas izskatās pēc afēras ;)
Redzu, redzu mežu… :)
Tas ka kāds no tā gūst peļņu ir tikai pašsaprotami. Tikai pasaki man kāpēc ir jāprasa savam biznesam nauda valstij? Ja es prasišu naudu graudiem, un teikšu, pārdodot tos valstij palielināsies nodokļi…
Teorētiski viss ir čikiniekā, tikai neredzu nevienu sadaļu, kur lielie grandi būtu domājuši kapeiki tajā iegrūst. Vienīgais, ko es redzu ir nopērciet no mums un PVN aizies valstij :) Nodokļi, Nodokļi…
Tur jau tā lieta, ka valsts jau tā to naudu tērē, te piedāvā to kā tērēt mazāk. Valsts katru gadu tērē desmitiem miljonu programmatūras īrēšanā un iegādē un pat nav ne mazākās pretenzijas par šo tēriņu objektivitāti – kā var piedāvāt valstij atvērtā koda programmatūru, ja iepirkuma konkursa nolikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiek pirkta 200 Microsoft Exchange CAL licenču noma uz 4 gadiem. Tādu eksotisku un nevienam saprātīgam uzņēmējam nevajadzīgu ‘pakalpojumu’ Latvijā veic tikai viens uzņēmums, kas arī tādu konkursa nolikumu ir nolobbējis. Tā ir tīrākā veidā valsts naudas izšķēršana.
Ja valsts par tādām lietām padomātu, tad beigtu iepirkt vai nomāt MS licences un uzsāktu normālu IT tēriņu plānošanu un taisītu konkursus, kur varētu piedalīties piegādātāji ar jebkādu platformu: MS, Apple, Linux, BSD, … Pašlaikt tas vienkārši nav iespējams, jo valsts pašrocīgi stutē notiesātu monopolistu pieprasot valstij piegādāt šī monopolista produkciju un neko citu. Tas nav normāli.
Nekas LATA plānā neliecināja par konkurences ierobežošanu – tieši otrādāk, ja MS licenču īri var piegādāt tikai viens uzņēmums Latvijā un jebkuram iespējamajam konkurentam būtu jānoslēdz vienošanās ar to pašu notiesāto monopolistu, lai piedalītos piedāvājumā, tad atvērtā koda gadījumā jebkurš uzņemums ar kompetentiem darbiniekiem (un/vai sadarbības līgumu ar kādu no 10+ starptautiskajiem spēlētājiem) varētu nodrošināt atbilstošu pakalpojumu.
Līdz ar to šis raksts nav nekas vairāk par FUD.